Jaunākās ekonomistu aplēses liecina, ka 2026. gadā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes smaguma centrs pārvietosies no ārējiem tirgiem uz vietējo vidi. Atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, kad valsts labklājība tika cieši saistīta ar eksporta jaudu un ārvalstu pieprasījumu, šobrīd prognozes iezīmē būtisku pavērsienu – galveno impulsu izaugsmei sniegs pašu iedzīvotāju pirktspēja un aktīvs iekšējais patēriņš.
Šī stratēģiskā pāreja uz vietējo resursu un patēriņa izmantošanu sola stabilizēt ekonomiku, sniedzot nepieciešamo atspērienu mazumtirdzniecības uzņēmumiem, plašajam pakalpojumu sektoram un nekustamā īpašuma attīstītājiem.
Labvēlīga algu un inflācijas attiecība
Viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem šādam optimismam ir darba samaksas dinamika, kas turpina apsteigt patēriņa cenu kāpumu. Iedzīvotājiem tas nozīmē reālu labklājības pieaugumu, jo par savu darbu saņemtā atlīdzība ļauj iegādāties vairāk preču un pakalpojumu nekā iepriekšējos gados. Lai gan inflācijas rādītāji dažādu institūciju prognozēs nedaudz atšķiras, to kopējais vektors ir skaidrs – cenu pieaugums normalizējas.
Latvijas Banka savās prognozēs ir piesardzīga, lēšot inflāciju ap 3,2%, savukārt komercbanku analītiķi saredz iespēju, ka gada vidējā inflācija nostabilizēsies zemākā līmenī – robežās no 2,4% līdz 3%. Šāda vide, kurā ienākumi aug straujāk nekā izmaksas, rada drošības sajūtu mājsaimniecībās, mudinot tās ne tikai segt pamatvajadzības, bet arī atļauties lielākus tēriņus, kas tiešā veidā silda valsts ekonomiku.
Mazumtirdzniecības uzplaukums un pakalpojumu sektora izaugsme
Finanšu ministrija un neatkarīgie eksperti prognozē, ka pieaugošā pirktspēja vispirms atspoguļosies specifiskos mazumtirdzniecības segmentos. Paredzams būtisks pieprasījuma pieaugums pēc:
Mājokļa labiekārtošanas precēm: Mēbelēm, apdares materiāliem un interjera priekšmetiem.
Modernajām tehnoloģijām: IKT ierīcēm, viedtālruņiem un sadzīves tehnikai.
Veselības aprūpes produktiem: Farmaceitisko preču un medicīnas pakalpojumu patēriņš turpinās pieaugt.
Līdztekus preču iegādei, jaunu elpu iegūs arī pakalpojumu sektors. Īpaši izmitināšanas un ēdināšanas nozares (viesnīcas, restorāni un kafejnīcas) gūs labumu no iedzīvotāju vēlmes pēc atpūtas un izklaides, ko tiešā veidā veicina lielāki rīcībā esošie ienākumi un uzlabojusies kredītu pieejamība.
Mājokļu tirgus: energoefektivitāte un pieejamība
Nekustamā īpašuma nozarē 2026. gads solās būt mērenas, bet stabilas attīstības gads. Lai gan tradicionālie sērijveida dzīvokļi saglabās savu lomu tirgus aktivitātes uzturēšanā, arvien vairāk pircēju uzmanība tiks vērsta uz jauniem un energoefektīviem projektiem. Banku sektors šajā ziņā spēlēs atbalstošu lomu, piedāvājot “zaļākos” un izdevīgākos hipotekāros kredītus tieši ilgtspējīgu mājokļu iegādei.
Analītiķi norāda, ka nekustamā īpašuma cenas krasi nekritīsies, taču to pieejamība uzlabosies salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju, padarot Rīgu un tās apkārtni par pievilcīgu vietu investīcijām un jaunas dzīves uzsākšanai.
Izaicinājumi: darbaspēks un ģeopolitika
Tomēr šis pozitīvais scenārijs nav bez riskiem. Galvenā problēma joprojām ir saistīta ar darbaspēka trūkumu un demogrāfiju. Pieaugošās darbaspēka izmaksas, lai gan priecē darbiniekus, rada spiedienu uz uzņēmēju rentabilitāti un spēju saglabāt konkurētspēju. Ja izmaksu kāpums kļūs pārāk straujš, uzņēmumi var būt spiesti celt cenas, kas savukārt var atkal iekustināt inflācijas spirāli.
Tāpat nedrīkst ignorēt ārējos apstākļus. Ģeopolitiskā spriedze reģionā un nestabilitāte lielākajās pasaules ekonomikās var ietekmēt investīciju plūsmu un eksporta atlikušo jaudu. Lai gan 2026. gadā iekšējais patēriņš būs ekonomikas sirds, tās sekmīgai darbībai joprojām būs nepieciešama droša un prognozējama starptautiskā vide.
